Svītru koda kartes

Svītru kodi (Bar code), kurās zīmes ierakstam izmanto dažāda platuma svītru un tukšumu miju. Tiek plaši pielietota preču marķēšanā. Svītru kodi tiek izmantoti arī, lai identifikācijas kartes padarītu automatizēti nolasāmas. Lēta tehnoloģija, kur drošības apsvērumi nav dominējošie, piemēram, klienta identifikācijas programmās, darba laika uzskaites sistēmās u.c. parasti ir viegli kopējami. Ir vairāki svītru kodu veidi:

• Lineārie kodi, kur visa informācija tiek ierakstīta vienā līnijā, piemēram, kods 2 no 5, kods 39, kods 128, EAN-13 utt.
• Sakārtotie simbolu (stacked symbology) jeb vairākrindu (multi-row code) kodi, kuros ir vairāku lineāro svītru kodu sērija (jeb, var teikt arī, ka viena svītras vieta kodā, modulējot to pēc platuma, satur vairākas informācijas vienības). Lielāks ierakstāmās informācijas apjoms, bet sarežģītāka nolasīšana
• Divu dimensiju svītru kodi, kuros viss koda aizņemtais laukums jāuztver kā viens vesels un tikai tad jāatšifrē. Nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, jo bieži pats koda veidošanas algoritms ir slepens. Var ierakstīt vairākus kilobaitus informācijas. Piemēram Latvijas Republikas pasēs  izmantotais PDF417 līdz ar tekstuālo informāciju  ļāva ierakstīt pases turētāja sejas attēlu

Lineāro kodu aizsardzībai bieži izmanto maskēšanu, kad kods tiek drukāts ar infrasarkanajos staros necaurspīdīgu krāsu, un pēc tam pārklāts ar redzamā gaismā optiski necaurspīdīgu aizsargslāni, līdz ar to novēršot iespēju to kopēt ar tradicionālajiem kopēšanas aparātiem. Lasītājs nozīmīgiem pielietojumiem - parasti infrasarkanās gaismas caurskata tipa. Vienkāršākiem pielietojumiem izmanto gaismas diožu (LED) vai lāzera apgaismojuma atstarotās gaismas lasītājus.

Lai arī arvien plašāku pielietojumu gūst EPC, svītru kodu kartes ir ērtas vietās, kurās izmanto preču svītru kodu lasīšanu.